Ceļojuma 22. diena, 03.07.2018. Beyneu, Kazahstāna.

No agra rīta paēdam pašvakas brokastis, biedrs neriskē dzert kafiju, jo kā jau ziņojām – vēdera problēmas nav pārgājušas. 

Naktī guļot, dzirdējām skaņu itkā visu laiku iznīcinātājs paceltos no lidlauka, tas izrādās ir gāzes vads, kas savāc gāzi uz krātuvi no reģioniem. Braucot jau no paša rīta, gaisa temperatūra ir tuvu +40 grādiem. Skaidrs, maršuts vedīs cauri stepei, šķērsosim lielo Ustjurtas kanjonu un zemāko vietu – 132 m zem jūras līmeņa. Braucot pa stepi ir redzami neskaitāmi zirgu, kamieļu, aitu un govju ganāmpulki, vienīgi nav īsti skaidrības, ko viņi ēd. Karstums tikai pieņemas spēkā, bet mēs nokļūstam līdz ielejai, kura ir 132 m zem jūras līmeņa, mjā, te termometra stabiņš rāda jau +47, sen kas tāds nebija pieredzēts. Virzoties uz priekšu redzams, ka no zemes sūc visu, ko vien iespējams, naftu un gāzi, cik zinām, Mangistau reģionā iegūst aptuveni 25% no visas Kazahstānas naftas un šis reģions tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un attīstītākajiem valsts reģioniem. Reģiona ekonomiskā izaugsme saistīta ar to, ka 50. gados ģeologi atklāja lielākās urāna, naftas un gāzes atradnes valstī. Vienā mirklī nolēmām šos skatus iemūžināt arī ar drona palīdzību, bet tad pēkšņi uzradās vīri zilās formās un lūdza mūs nekavējoties doties prom.
Pa ceļam, pirms benzīntanka Jānim beidzas benzīns, līdz ar ko secinàm – pēdējo dienu braucieni parāda, ka patēriņš mazāks ir Sandija mocim. Sandijs 370 km nobrauca ar 18 l, kas skaidrojams ar to, ka lielie motori labāk panes slikto benzīna kvalitāti.
Tiekam līdz pilsētai Aktau, kur esam jau rezervējuši viesnīcu un būs jādodas meklēt prāmis, kurš iet uz Baku. Atbraucam līdz Aktau un jau viesnīcā uzzinām visu nepieciešamo informāciju par mūsu prāmi. Kā izrādās, šeit prāmi jau gaida viens motociklists no Dienvidkorejas, kurš ar BMW motociklu izlēmis apbraukt apkārt pasaulei. Kārtība ir tāda, jābrauc uz ostu, motocikls jāpiereģistrē rindā, tad atnāk prāmis no Baku, bet Tu uz nezināmu laiku sēdi ostā un gaidi, kad prāmis aties atpakaļ uz Baku.
Kas attiecas uz telefonsakariem, šinīs valstīs ir ļoti švaks līmenis un arī ļoti dārgas sarunas un internets.
Atgriežoties šajā vietā, atmiņā atsaucas pagājušā gada brauciens, jo katrā pitstopā atkal 100 jautājumi no cilvēkiem – kur, kāpēc, cik, ar ko utt.
Šodien nobraukti ļoti karsti 475 kilometri.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *