Ceļojuma 29. diena, 10.07.2018. Derbent, Dagestāna.

No rīta pamostamies un dodamies uz Čečenijas galvaspilsētu Grozniju. Jāsaka, brauc viņi vienkārši vājprātīgi ar savām Lada Priora – spiežas virsū, dzen agresīvi. Tu nekad nevari būt pārliecināts, ka uzsākot apdzīšanas manevru, kāds cits vēl Tevi nesāk dzīt jau pa trešo joslu, vai arī, ja Tu sāc dzīt, tad tas kuru apdzen pats uzsāk apdzīšanu vai arī dod virsū gāzi. Laikam tā ir klasika Kaukāzā. Šajā pusē laikam pierasts, ka bruņoti vīri šeit blokposteņos tusē. Mūs arī pāris reizes aptur, vienreiz pat nepaprasa dokumentus.
Temperatūra arī mūs nesaudzē, atkal +40 grādi. Katrā ziņā, iebraucot Čečenijā pēc Dagestānas, jūtamās krasas atšķirības, šeit taisa ceļus un viss ir perfekti tīrs. Tuvāk Groznijai policija ir redzama katrā krustojumā, redzams, ka policisti tādi trenēti, kā jau zemē, kur visi cīņas sporta veidi ir ļoti populāri. Mēs apstājāmies, lai ievadītu adresi un pie mums pienāk vairāki cilvēki, piedāvā aiziet ciemos, iedzert tēju, un paprasa, vai ir vajadzīga palīdzība. Arī pirms Groznijas policists atvadoties pateica, ja vajagot kādu palīdzību, viņš tepat būšot. Visnotaļ ļoti labs iespaids par šo zemi, kur ir norisinājušies vairāki konflikti. No 1994. līdz 2000. gadam Čečenijā notika Čečenijas karš ar Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem, kas līdz 2009. gadam turpinājās kā partizānu karš. Karu rezultātā pilsēta faktiski tika pilnībā iznīcināta, bet šobrīd tā ir uzcelta no jauna. Pilsētā aktīvi notiek ceļu un dzīvojamo māju atjaunošana. 2006. gadā pilsētā tika atjaunota normāla elektrības un gāzes apgāde.
Var redzēt, ka šeit valda kārtība un cilvēki tiešām ir laipni. Viens motociklists ieteica mums aizbraukt uz Šašliku ielu, kur varot labi paēst, un mēs tur arī aizbraucam. Par šo ielu ir interesants stāsts. Šī iela atrodas privātmāju rajonā, un karadarbības laikā, kaujas un sadursmes šeit esot notikušas visretāk, tāpēc, lai gūtu mazliet miera, cilvēki esot vakaros devušies šurp, pulcējās bariņos, aprunājušies un arī cepuši šašliku. Tā nu pamazām tas kļuva par tradīciju un beidzoties karam māju pagalmos te izveidojās šašliku ceptuvītes un pat kafejnīcas.
Kas attiecas uz dzīves īpatnībām, Kadirovs visā Čečenijā ir aizliedzis alkoholiskos dzērienus. Tāpat mums viesnīcā aizrādīja arī par dreskodu, šortos nedrīkst staigāt vispār, ne pa viesnīcu, ne arī pa pilsētu. Visur uz ielām ir drošībnieki un ar dažiem arī parunājamies. Aizgājām līdz slavenajiem torņiem, mošeju un no tālienes paskatījāmies uz Kadirova rezidenci. Visos iestādījumos pie durvīm ir uzlikta zīme, ka nedrīkst ieiet ar jebkāda veida šaujamieročiem. Vakarā izstaigājām visu centru un pabijām arī mošejā, milzīga un arī ļoti skaista. Vispār pilsēta un cilvēki atstāja ļoti labu iespaidu uz mums un tiem, kas brauc šinī virzienā, iesakām arī atbraukt un pašiem apskatīties.
Šodien nobraucām 315 kilometrus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *