Ceļojuma 31. diena, 12.07.2018. Volgograda, Krievija.

No rīta Viktors mums atnes brokastis, paēdam un laižam apskatīties pieminekli Mamajev Kurgan (Мама́ев курган), kā arī jānopērk eļļu pieliešanai. Vispār pilsēta Volgograd ir ļoti gara – 115 km, lai izbrauktu cauri. Piefilmējam pilsētu, redzot rūpnīcas pašā pilsētas centrā, saprotam, ka ekoloģija viņiem šeit nav pirmajā vietā. Šeit pilsētā ir ātrgaitas tramvajs (metrotram), kurš brīžiem ir arī metro un brauc pa pazemi. 

Ar tramvaju aizbraucam uz kara muzeju, kas veltīts Volgogradas (Staļingradas) kaujām. Uzzinām arī, ka Volgogradā ir traktoru rūpnīca, kur faktiski notiek militārā rūpniecība. Pēc pilsētas apskates nedaudz uzkožam un laižam eļļas meklējumos. Sazvanāmies ar Bike posta saimnieku Viktoru, kurš piedāvā mūs pavizināt ar triciklu pa Volgogradu, tas nu gan būs piedzīvojums! Aizbraucam ar taksi nopirkt eļļu un tur mūs satiek Viktors, lai pavizinātu ar Trike(triciklu), tas bija diezgan interesanti. Mums abiem tā bija pirmā pieredze, bet nu braucot domājām, labāk tomēr būtu paši braukuši, jo Viktors šo triciklu bija pats uzbūvējis un ielicis motoru no 9. žiguļa. Šodien plānojām tikt tuvāk Maskavai, tāpēc atvadāmies no Viktora un braucam Maskavas virzienā, bet pēc 100 km Sandija mocim kaut kas sāk kūpēt. Apstājamies – aizmugurē zobratam izjucis gultnis. Redzams, ka variantu nav – jādodas atpakaļ, lai gan rezerves gultņi mums ir līdzi. Tieši pirms tam domājām apstāties un pievilkt ķēdi, laikam bija nelāga nojauta, bet tā diemžēl notiek – tas ir piedzīvojums.Tā nu stāvam un zvanāmies – meklējam, kas varētu mūs aizvest atpakaļ līdz izdomājam, ka mēģināsim pastopēt Gazeles. Un notiek neticamais – apstājas šoferis Artjoms, kurš piekrīt mums aizvest 100 kilometrus atpakaļ līdz Volgogradai, tikai pa ceļam uzkrausim būvmateriālu veikalā preci. Čalis interesants, daudz pastāsta par savu dzīvi, viņš arī daudz braukā pa Krieviju, bet tagad, kopš piedzimis otrs dēls, vairs negribot vizināties tālu prom no mājām. Sandijs ir uzsēdies uz Gazeles, bet Jānis brauc no aizmugures. Nepaiet ne pāris stundas un esam atpakaļ Volgogradā. Aizvedam motociklu pie labākā Volgogradas meistara, bet pa to laiku Sandijs un Viktors ar triciklu, bet Jānis ar savu Husīti, braukā pa pilsētu, meklējot gumijas bukses rumbā, izrādās, ka pat tās bija nodegušas. Izskatījās smieklīgi, ka Sandijs sēž krosa tērpā uz tricikla un nevarēja nepamanīt, ka viņam visnotaļ nepatika drauga Viktora braukšanas manieres. 🙂 Viktors ir brīnišķīgs cilvēks un labs juvelieris, tikai mums atšķiras izpratne par drošību uz ceļa. 😉 Sandijs paliek pie meistara, lai kopīgi sataisītu motociklu, bet Jānis ar Viktoru dodas atpakaļ uz baikpostu. Sandijam atgriežoties ar salabotu moci, bija pilnīgi dzirdams moča rūkoņā viņa labais noskaņojums un priecīgā sejas izteiksmi, viss labi, viena lieta izdarīta un varam mierīgi doties vakara atpūtā, lai jau rīt virzītos mājup. Šodien nobraukti 210 km, viens tos nobrauca ar motociklu visu ceļu, otrs ar Gazeli 😁! Paldies Jānim par pacietību, braucot aiz Gazeles 65-75 km/h 💪, pat pie galīgi nesaudzējošā svelmē 😓!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *